Herpes zoster - Jostas Rozehttps://en.wikipedia.org/wiki/Shingles
Jostas Roze (Herpes zoster) ir vīrusu slimība, kurai raksturīgi sāpīgi ādas izsitumi ar tulznām lokalizētā vietā. Parasti izsitumi rodas vienā platā joslā ķermeņa vai sejas kreisajā vai labajā pusē. Divas līdz četras dienas pirms izsitumu parādīšanās šajā vietā var būt tirpšana vai lokālas sāpes. Dažiem pacientiem var būt tikai drudzis, galvassāpes vai nogurums, bez tipiskiem izsitumiem. Izsitumi parasti izzūd divu līdz četru nedēļu laikā; tomēr dažiem cilvēkiem rodas pastāvīgas nervu sāpes, kas var ilgt mēnešus vai gadus – stāvoklis, ko sauc par postherpetisku neiralģiju (PHN). Cilvēkiem ar vāju imūnsistēmu izsitumi var parādīties plaši. Ja izsitumi skar aci, var rasties redzes zudums. Tiek lēsts, ka aptuveni trešdaļa cilvēku kādā dzīves posmā cieš no jostas roze (herpes zoster). Lai gan jostas roze (herpes zoster) biežāk sastopama vecākiem cilvēkiem, ar šo slimību var saslimt arī bērni.

Vējbakas, ko sauc arī par vējbakām, rodas no sākotnējās inficēšanās ar vīrusu, kas parasti notiek bērnībā vai pusaudža gados. Kad vējbakas ir izārstētas, vīruss var palikt neaktīvs (neaktīvā stāvoklī) cilvēka nervu šūnās gadiem vai desmitiem, pēc tam tas var atkal aktivizēties. Jostas roze (herpes zoster) rodas, kad snaudošais vējbaku vīruss tiek atkārtoti aktivizēts. Pēc tam vīruss pārvietojas pa nervu ķermeņiem uz nervu galiem ādā, veidojot tulznas. Jostas roze (herpes zoster) uzliesmojuma laikā vējbaku vīrusa iedarbība, kas atrodama izsitumu blisters, var izraisīt vējbaku kādam, kam vēl nav bijis vējbaku.

Neaktīvā vīrusa reaktivācijas riska faktori ir vecums, vāja imūnsistēma un vējbaku saslimšana pirms 18 mēnešu vecuma. Varicella zoster vīruss nav tas pats, kas herpes simplex vīruss, lai gan abi pieder vienai herpesvīrusu ģimenei.

Jostas roze (herpes zoster) vakcīna samazina jostas roze (herpes zoster) risku par 50 % līdz 90 %. Tā arī samazina postherpetiskās neiralģijas biežumu un, ja slimība rodas, tās smagumu. Ja attīstās jostas roze (herpes zoster), pretvīrusu zāles, piemēram, aciklovirs, var samazināt slimības smagumu un ilgumu, ja tās sāk lietot 72 stundu laikā pēc izsitumu parādīšanās.

○ Ārstēšana
Ja bojājumi strauji izplatās, pēc iespējas ātrāk sazinieties ar savu ārstu, lai saņemtu pretvīrusu ārstēšanu.
Ir nepieciešamas gan pretvīrusu, gan neiralģijas zāles. Jums vajadzētu atpūsties un pārtraukt alkohola lietošanu.
#Acyclovir
#Fancyclovir
#Valacyclovir

#Gabapentin
#Pregabalin
☆ AI Dermatology — Free Service
2022. gada Stiftung Warentest rezultātos no Vācijas patērētāju apmierinātība ar ModelDerm bija tikai nedaudz zemāka nekā ar maksas telemedicīnas konsultācijām.
  • Herpes zoster (tulznas) uz kakla un pleca
  • Shingles – 5. diena: ja tiek uzsākta ārstēšana, slimības simptomi parasti izzūd apmēram piecas dienas vēlāk.
  • Plaši izplatītā herpes zoster gadījumā, ja pretvīrusu ārstēšana tiek aizkavēta, pacients var ilgstoši ciest no sāpīgiem tulzeni.
  • Herpes zoster var radīt rētas, kas var ilgt ilgu laiku, pat ja herpes vīruss organismā izzūd.
  • Ja tiek veikts skarts pīrs, to bieži pavada galvassāpes. Ja bojājums ir skāris zonu ap degunu, ir svarīgi pārbaudīt, vai redze ir normāla.
  • Šis gadījums parāda tipisku jostas rozes dermatomālo izplatību.
  • Shingles (ūdenspūslas) — 1. diena
  • Šindelis — 2. diena
  • Shingles Day 6 ― Gari un rētas var saglabāties ilgāk par mēnesi, lai gan bojājums vairs neprogresē.
  • Herpes zoster vēlīnā stadijā garoza un eritēma var ilgt vairāk kā vienu mēnesi.
  • Jostas roze var atstāt rētas pat pēc izārstēšanas.
  • Jostas roze; rētas.
References Herpes Zoster and Postherpetic Neuralgia: Prevention and Management 29431387
Jostas roze, ko izraisa varicella‑zoster vīrusa atkārtota aktivizēšanās, katru gadu ASV skar aptuveni 1 miljonu cilvēku, un dzīves laikā risks ir 30 %. Cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu risks ir ievērojami augstāks. Simptomi parasti sākas ar sāpes, galvassāpēm un vieglu drudzi, kam seko neparastas ādas sajūtas dažas dienas pirms izsitumu parādīšanās. Izsitumi parādās noteiktā ķermeņa zonā; nedēļas līdz desmit dienu laikā tie pāriet no skaidriem tulzniem uz garozām. Ļoti svarīgi ir uzsākt pretvīrusu ārstēšanu (acyclovir, valacyclovir vai famciclovir) 72 stundu laikā pēc izsitumu parādīšanās. Postherpetiskā neiralģija – bieža komplikācija, kuras raksturīgas ilgstošas sāpes skartajā zonā – skar aptuveni katru piekto pacientu; tai nepieciešama ilgstoša ārstēšana ar gabapentīnu, pregabalīnu vai noteiktiem antidepresantiem, kā arī lokāli lietojami līdzekļi, piemēram, lidokaīns vai kapsaicīns. Vakcinācija pret varicella‑zoster vīrusu tiek ieteikta pieaugušajiem, vecumā no 50 gadiem, lai samazinātu jostas rozes risku.
Shingles, caused by the reactivation of the varicella zoster virus responsible for chickenpox, affects around 1 million people annually in the United States, with a lifetime risk of 30%. Those with weakened immune systems are significantly more prone to developing shingles, with symptoms typically starting with malaise, headache, and a mild fever, followed by unusual skin sensations a few days before the appearance of a rash. This rash, usually appearing in a specific area of the body, progresses from clear blisters to crusted sores over a week to ten days. Prompt treatment with antiviral medications (acyclovir, valacyclovir, or famciclovir) within 72 hours of rash onset is crucial. Postherpetic neuralgia, a common complication characterized by prolonged pain in the affected area, affects about one in five patients and requires ongoing management with medications such as gabapentin, pregabalin, or certain antidepressants, along with topical agents like lidocaine or capsaicin. Vaccination against the varicella zoster virus is recommended for adults aged 50 and above to reduce the risk of shingles.
 Epidemiology, treatment and prevention of herpes zoster: A comprehensive review 29516900
Herpes zoster biežāk rodas cilvēkiem vecumā no 50 gadiem, tiem, kuriem ir novājināta imūnsistēma, un tiem, kuri lieto imūnsupresīvus medikamentus. To izraisa varicella‑zoster vīrusa, tas pats vīruss, kas izraisa vējbakas, atkārtota aktivizēšana. Simptomi – piemēram, drudzis, sāpes un nieze – parasti parādās pirms raksturīgo izsitumu parādīšanās. Visbiežāk sastopamā komplikācija ir postherpetiskā neiralģija – pastāvīgas nervu sāpes pēc izsitumu izzušanas. Herpes zoster saistītie riska faktori un komplikācijas atšķiras atkarībā no vecuma, imūnsistēmas stāvokļa un ārstēšanas uzsākšanas laika. Ir pierādīts, ka vakcinācija personām vecumā no 60 gadiem ievērojami samazina herpes zoster un postherpetiskās neiralģijas rašanos. Pretvīrusu medikamentu un pretsāpju līdzekļu lietošana 72 stundu laikā pēc izsitumu parādīšanās var mazināt herpes zoster un postherpetiskās neiralģijas smagumu, kā arī komplikācijas.
Herpes zoster tends to occur more frequently in people aged 50 and older, those with weakened immune systems, and those taking immunosuppressant medications. It's triggered by the reactivation of the varicella-zoster virus, the same virus that causes chickenpox. Symptoms like fever, pain, and itching commonly precede the appearance of the characteristic rash. The most common complication is post-herpetic neuralgia, which is persistent nerve pain after the rash clears up. The risk factors and complications associated with herpes zoster vary depending on age, immune health, and timing of treatment initiation. Vaccination for individuals aged 60 and above has been shown to significantly reduce the occurrence of herpes zoster and post-herpetic neuralgia. Starting antiviral medications and pain relievers within 72 hours of rash onset can lessen the severity and complications of herpes zoster and post-herpetic neuralgia.
 Prevention of Herpes Zoster: A Focus on the Effectiveness and Safety of Herpes Zoster Vaccines 36560671 
NIH
Klīniskie pētījumi, kas veikti pirms apstiprināšanas, liecina, ka dzīvā zoster vakcīna ir aptuveni 50–70 % efektīva, savukārt rekombinantā vakcīna darbojas labāk – tās efektivitāte svārstās no 90 % līdz 97 %. Reālās pasaules pētījumi apstiprina šos rezultātus, parādot, ka dzīvās vakcīnas efektivitāte ir aptuveni 46 %, bet rekombinantās – aptuveni 85 %.
The pre-licensure clinical trials show the efficacy of the live zoster vaccine to be between 50 and 70% and for the recombinant vaccine to be higher at 90 to 97%. Real-world effectiveness studies, with a follow-up of approximately 10 years, were reviewed in this article. These data corroborated the efficacy studies, with vaccine effectiveness being 46% and 85% for the live and recombinant vaccines, respectively.